Bērnu neiroloģes - sociālās pediatres Laimas Mikulenaites ieskats par sensoro istabu iedarbību personām ar autisma spektru vai citiem attīstības traucējumiem. II daļa.

Šīs iemaņas viņiem palīdz iegūt sensorā – motorā sistēma. Ja šī sistēma darbojas pareizi, pat individuāli , saprazdami pasauli bērni spēj labi pie tās pielāgoties.

Pareiza šo sajūtu sapratne ļauj cilvēkam labi justies, mācīties, pielāgoties pie dzīves. Sensorā sistēma lielu daļu ir atbildīga par mūsu dažādu pasaules sapratni un pieņemšanu. Redzam to pašu, dzirdam to pašu, uzožam un garšojam to pašu, bet vieniem cilvēkiem tas patīk, bet citiem nepatīk.

1972. gadā zinātniece A. Jena Ayres izveidoja sensorās integrācijas teoriju, kura ļoti ātri bija pielāgota bērnu audzināšanā un rehabilitācijā.

Dr. J. Ayres pētīja bērnus, kuriem bija motorikas un sensoriskas problēmas. Viņa secināja, kad sensorā integrācija, t.j. visu impulsu, kurus saņemam caur sensoro sistēmas koordināciju, ļauj koriģēt, (samazināt vai palielināt, saņemamu stimulu ietekmi) vai citos gadījumos kompensēt sensorās integrācijas traucējumus, kuri ietekmē līdzsvara un koordinācijas traucējumus, kustību neveiklību, taktilo jūtīgumu, sajūtu aizsardzību, motorikas plānošanas traucējumi un citas problēmas.

Šodien zinām, kad lietojot sensorās integrācijas principus īpaši varam palīdzēt bērniem un pieaugušajiem, kuriem ir sensorās integrācijas traucējumi.

Vispirms parunāsim, kas ir sensorā integrācija. Vislabāk šo procesu raksturo formulējums, kuru 1993. gadā sniedza zinātnieks Trott. Sensorā, integrācija - iespēja pieņems no visu mūsu sajūtu atnākošo informāciju, no visām sajūtām izvēlēties svarīgāko informāciju, analizēt saņemamo informāciju, pareizi un adekvāti uz viņu atbildēt (Trott 1993)

Sensorās integrācijas traucējumus var grupēt trijās lielās grupās: motorikas funkcijas, sensorās diskriminācijas un sensorās modulācijas traucējumi.

Sensomotorikas funkcijas traucējumi izpaužas kustību neveiklībā, nespēja veikti precīzas kustības, kā arī traucēta ķermeņa stāvokļa kontrole, (Millert et al, 2004), bieži saistīti ar motorikas plānošanas traucējumiem. Sensorās diskriminācijas, traucējumi sniedz problēmas, ja vēlaties atpazīt sensoros stimulus. Bērniem, kuriem ir šie traucējumi, ir grūti atrast lietu līdzību un atšķirības bildītēs, uzrakstītos vārdos, sejās, grūti diferencēt sejas mīmikas, saprast žestu nozīmi

Visbiežāk diskriminēšanas traucējumi izpaužas taustes, redzes un dzirdes stimulu lietošanā (Tharner et al, 2014).

Sensorās modulācijas traucējumi ir saistīti ar sajūtu adaptāciju centrālajā nervu sistēmā, t. i. Vajadzīgu sajūtu pastiprināšanā, vājināšanā atvieglošanā.

Visi šie bērnu sensorie traucējumi dara ietekmi sevis regulācijas procesiem, uzmanībai, aktivitātei un uzvedībai.

Daļai cilvēku (pēc literatūras datiem 15%) ir sensorās integrācijas traucējumi, kuru spektrs svārstās no viegliem līdz smagiem traucējumiem. Vienam cilvēkam stimulu un apkārtnes informāciju vajag vairāk, viņš vienkārši pēc tiem tiecas un meklē citi – saņemto informāciju pieņem ierobežoti, tiecas no tās norobežoties.

Sensorās integrācijas traucējumi raksturīgi traucētas attīstības bērniem un pieaugušajiem, bet var arī būt normāli attīstošām personām.

Šie traucējumi bieži tiek konstatēti bērniem un pieaugušajiem ar autisma spektra, intelekta, kustību, mācīšanās, hiperaktivitāti un citu traucējumi, kas saistīti ar garīgām slimībām.

Sensorās integrācijas terapija ir ļoti svarīga bērniem, kuriem ir attīstības un uzvedības traucējumi. Terapijas nodarbības apņem vestibulāros proprioceptiskos, dzirdes un taktilās sistēmas stimulācija, kas normalizē bērna sajūtas.

Sajūtu modulāciju sasniegsim ar rotaļām lietojot taktilo ( dziļu kompresiju, smaguma segas, smaguma svariņi, ādas ķemmēšana ar birstīti, glāstīšana, veicot masāžu), vestibulāro, proprioceptisko (lietojot balansēšanas dēļus, šūpoles, batutus, tramplīnus, bumbas, “ķermeņa zeķes” u.c.),

Dzirdes (lēna- ātra mūzika, ritms), redzes (krāsas, gaismas, gaismas burbuļu caurules lietošana u.c.) stimulēšana. Šīs iekārtas ļauj bērnam sniegt daudz vairāk dažādu sajūtu, viņas kombinēt, regulēt viņu intensivitāti. Aktīvas nodarbības sniedz ne tikai prieku, bet arī kopā uzlabo bērna kustību koordināciju, precizitāte un ātrumu.

Uzziniet jau drīz! Trešajā šī raksta daļā 22. maijā.

Autore: Bērnu neiroloģe - sociālā pediatre Laima Mikulenaite

Rodas jautājumi? Sazinieties:

Tel.: +37041522439

Mob. +37127661220

E.pasts infolv@slaugivita.com

Dubijos iela 16, LT-77172 Šauļi