Kas ir Snoezelen sensorās istabas?  

Snoezelen ir multisensorā apkārtne, piemērota veicināt atmiņas taustes, garšas, redzes, skaņas, smaržas un kustības sajūtu, kā arī intelektuālās darbības vajadzības. Uzticības un relaksācijas sajūtas ir veidojamas caur labvēlīgiem apstākļiem. Šīs sensoriskās apkārtnes būtība ir tā, kad personas individuāli izvēlas tempu, laku, vietu un iespēju iekļūt apkārtnē.

Vārds „Snoezelen“ nav zinātnisks nosaukums. Viņš radies no diviem Holandes valodas vārdiem „snuffeln“ (apostīt, meklēt) un „doezelen“- (snaust, relaksēties). No sākuma Snoezelen multisensorajām istabām un produktiem nebija cita mērķa, izņemot sniegt baudu, tomēr par  30 gadiem viņu lietošana bija pilnveidota un šobrīd viņi piemēroti visu vecumu un spēju personu grupām.

Snoezelen® - tā ir sajūtu apkārtne vai telpa, visbiežāk balta, piepildīts ar mīkstām un vibrējošām mēbelēm, ar speciāliem projektoriem, kas izveido speciālus apgaismojuma efektus un krāsas skaņas aparatūra ar relaksējošu mūziku un aromterapijas iekārtas ar dažādām smaržām.

Dzemdības un galvenās problēmas ar kurām saskaramies

                             Dažādu tehniku pielietojums palielinot komfortu un mazinot dzemdību sāpes un, stresu nav jauna koncepcija. Šobrīd papildus terapija lietojama, ja vēlamies samazināt stresu un uztraukumu un lai atslābinātu grūtnieci, kura izcieš lielas sāpes, muskuļos. Intervencija sāpju mazināšanai bieži lietojam vannas piepildītas ar ūdeni, akupunktūru, elpošanas tehnikas, joga, hipnoze, fiziskais un emocionālais atbalsts, lai vieglāk būtu pārnesamas sāpes, mūzikas terapija.(1)

Kā sensorā istaba var palīdzēt dzemdību laikā

                             Sensorā dzemdību istaba var palīdzēt izveidot patīkamāku un ērtāku apkārtni, kas izveido lielāku drošības sajūtu un uzlabo sievietes uzticēšanos, kad viņa var kontrolēt apkārtni. Istaba izskatās, mazāk, kā parasta slimnīcas palāta, viņa ir omulīgāka, palīdz novirzīt uzmanību no brīžiem palīdz novērst uzmanību no reizēm nomācošās slimnīcas vides. (2).

                             Uzturēšanās sensorajā istabā var palīdzēt sievietēm valdīt savas sāpes. Mājas apstākļu ielenkumā tas rada relaksējošu atmosfēru, ļaujot efektīvāk koncentrēties uz dzemdībām dzemdību laikā. Tika novērots, kad topošās māmiņas spēj labāk relaksēties sensorajā dzemdību istabā un tādēļ ātrāk piedzemdē savus mazuļus. Istaba, kura ir pilna ar pozitīvām skaņām, nekairinošu gaismu un ar patīkamiem skatiem dzemdību laikā iedarbojas īpaši pozitīvi, gan uz darbiniekiem, gan uz topošajiem vecākiem. (3).

Veikti pētījumi

                             Pētījumi tika veikti 2 dzemdību nodaļās, vienā no centrālajām valsts slimnīcām. Teherānā. Dalībnieces tika nejauši iedalītas grupās, kurās vienas izmantoja sensorās dzemdību istabas un otras ierastajās dzemdību palātās. Lai vienmērīgi sadalītu dalībniekus, pētnieki sagatavoja izlases veida izlases bloku sarakstu (ar bloka izmēru 4 ar 6 variācijām), kas divām uzņemšanas zonas personām tika uzrādīts numurētu, aizzīmogotu necaurspīdīgu aplokšņu veidā. Eksperimentālā grupa iegāja snoezelen telpā, kur viņi varēja staigāt, sēdēt vai gulēt atbilstoši savām vēlmēm. Viņu priekšā 1,5 m attālumā no topošajām māmiņām tika novietota burbuļu caurule ar zivīm, un projektors mainīja attēlus. Aroma difuzorā tika pievienota lavandas ēteriskā eļļa. Bija viegla mūzika ar spēcīgu lietu. Māmiņas varēja staigāt, dzert saldus šķidrumus un ēst mīkstu pārtiku. Otra grupa saņēma visus tos pašus nosacījumus, izņemot telpas dizainu. Šajā slimnīcā strādājošā vecmāte apkalpoja visus t2 grupas dalībniekus. Sāpju intensitāte tika mērīta, izmantojot VAS skalu abās grupās. (1).

Pētījuma rezultāti

Katrā eksperimentālajā un kontroles grupā tika iekļautas piecdesmit mātes. Statistiskā analīze neuzrādīja būtisku atšķirību starp vecumu (t = 1,43, P = 0,83, df = 85), izglītības līmeni, darbu un pārejas statusu starp abām grupām. Visas mātes bija mājsaimnieces kontroles grupā un 94% eksperimentālajā grupā. Pārrāvums notika 92% eksperimentālās grupas, bet 66% kontroles grupas. Neatkarīgais t tests parādīja būtisku atšķirību starp abu grupu vidējiem rādītājiem pirmajā posmā, bet otrajā posmā nozīmīgu atšķirību neuzrādīja. Izmantojot neatkarīgo t testu, netika novērota būtiska atšķirība starp sāpju intensitātes vidējiem rādītājiem mātēm darbā un pirmās un otrās stundas laikā, un būtiska atšķirība starp vidējo sāpju intensitātes rādītāju trešajā stundā un otrajā posmā starp divas grupas. Statistiskā analīze neuzrādīja būtisku dzemdību pieaugumu vai jaundzimušo. Rādītāju atšķirību pirmajā minūtē. (1). Neviens no pētījumā iesaistītajiem nezaudēja ķeizargriezienu. Frīdmana tests tika izmantots, lai paraugus sakārtotu atkārtotu datu iegūšanai tajā laikā, un sāpju intensitātei grupās izmantoja Vilkoksona pāru parakstīto rangu testu. Frīdmana testa rezultāti atklāja ievērojamu kopējo atšķirību (P <0,000). Pāra pret Bonferroni korekciju P vērtība bija 0,008. Visiem pāra salīdzinājumiem tika konstatētas nozīmīgas kontroles grupas secīgas stundu atšķirības (P <0,000), kuras varēja sagaidīt. Tā kā dzemdes kakla paplašināšanās process bija normāls un sāpes attiecīgi palielinājās. Intervences grupā netika novērota būtiska atšķirība starp sāpju intensitāti trešajā stundā, pirmajā un otrajā stundā. Rezultāts atklāja, ka sāpju intensitātes pieaugums intervences grupā bija mazāks nekā kontroles grupā.

Saskaņā ar šī pētījuma rezultātiem uzkrītošie stimulatori snoezelen telpā samazina mātes sāpju intensitāti, dzemdību ilgumu un epiziotomijas biežumu.

Avoti:

1. Snoezelen Room and Childbirth Outcome: A Randomized Clinical Trial- Mansoureh Jamshidi Manesh, Mahnaz Kalati, and Fatemeh Hosseini.

2. Results from the Evaluation of Sensory Delivery Rooms at North Zealand Hospital- PPI PROJECT FOR NORTH ZEALAND HOSPITAL GYNECOLOGICAL DEPARTMENT

3. Stephen Khan- Babies, not burgers: why we need better-designed labour wards