Sensorās integrācijas traucējumi var izraisīt akadēmisko, uzmanības koncentrēšanās, dzirdes, vizuālās un /vai taustes stimulācijas diskrimināciju, vizuālās koordinācijas, valodas, runas attīstības un citus traucējumus; motorikas prasmes, līdzsvara, bilaterālās koordinācijas, ķermeņa uztveres, kinestētiskās, muskuļu tonusa, apātijas un aktivitātes plānošanas traucējumus, kā arī sociālās prasmes, emocionālās drošības, pašaizsardzības, pašregulācijas un citas mācīšanās grūtības (Kranowitz, 2005). Parasti bērnu sensorā integrācija bērnībā attīstās automātiski, izmantojot dažādas spēles. Tomēr ir gadījumi, ka dažādu iemeslu dēļ rodas sensorās informācijas apstrādes problēmas, kas traucē adekvātu reakciju uz stimuliem. Var rasties problēmas ar sensorās informācijas saņemšanu un apstrādi, sakarā ar pārmērīgu vai mazu jutību uz sensorajiem stimuliem (Bundy, Lane, Murray, 2002; Kavaliauskiene, 2009; Kavaliauskiene, Kriščiūnas, 2008; Mikulenaite, 2007). Sensorā disfunkcija (vai sensorās integrācijas procesa traucējumi) - nespēja saprast, saņemt un reaģēt uz sensoro sistēmu saņemto informāciju (Ayres, 2005). Traucēta sensorā integrācija izpaužas, kā neatbilstoša reakcija uz sensorajiem stimuliem un dīvainu uzvedību (Walbam, 2014).
Sensorās integrācijas traucējumus raksturo netipiskas reakcijas uz sensorajiem stimuliem; sensoru informācijas apstrādes un organizācijas traucējumi (Miller et al. 2009). Sensorās integrācijas traucējumi var ietekmēt daudzas jomas: sociālās, emocionālās, spēļu un dzīves prasmju pilnveidošanu (Mishra, Anguera, Gazzaley, 2016). Bērniem ar sensorās integrācijas traucējumiem ir līdzīgas iezīmes informācijas apstrādē un darbības organizēšanā. Tomēr sensorās integrācijas traucējumi ir ļoti individuāli, katra bērna pazīmju izpausme - unikāla (Dunn, 1997, 2001).
Zinātniskajā literatūrā sensorās integrācijas traucējumi ir iedalīti vairākos veidos (Miller, Anzalone, Lane, Cermak, Osten, 2007; Miller uc., 2009): sensorās modulācijas traucējumi; sensomotorie traucējumi; sensorie diskriminācijas traucējumi (grāmatas autore Margarita Jurevičiene)